Ne tikai Eiropa. Voltēra pasaules vēsture

Par grāmatu

«Lielākajā daļā savu vispārējo vēsturu mēs esam izturējušies pret pārējiem cilvēkiem tā, it kā tie nemaz nebūtu pastāvējuši,» Voltērs raksta pirmajās lappusēs. Viņš turpina vispārējo vēsturi tur, kur slavenais bīskaps Bosjē apstājās — pie Kārļa Lielā —, bet jautā ko citu: nevis kā Dievs vadījis valstis, bet kā cilvēki dzīvojuši, ko izgudrojuši un kā mainījušās viņu paražas. Šis darbs ir agrīna versija viņa lielajai «Esejai par tautu paražām un garu» (1756) — viens no pirmajiem mēģinājumiem Eiropā uzrakstīt visas pasaules vēsturi.

Ķīna Voltēram ir valsts, kurai jau pirms vairāk nekā četriem tūkstošiem gadu bija likumi, ierēdņi un astronomi un morāle, kas balstās Konfūcija mācībā, bez garīdznieku varas: «Citās zemēs likumi soda noziegumus, Ķīnā tie dara vairāk — tie atalgo tikumu.» No Indijas nākuši mūsu cipari un šahs. Bagdādes un Kordovas zinātnieki saglabāja grieķu zinātni un mācīja viduslaiku Eiropai astronomiju, ķīmiju un medicīnu, kamēr Rietumus postīja vikingi un plosīja feodāļu kari. Tad Voltērs seko Eiropai pēc Kārļa Lielā: normaņi un dāņi, Alfrēds Lielais, mauru Spānija, Bizantija, Vilhelms Iekarotājs, Venēcijas izcelsme, Toledo ieņemšana un Sids.

Par tulkojumu: Tulkojusi BlusaBooks ar mākslīgā intelekta rīku palīdzību, pēc 1752. gada izdevuma (titullapā — Londona) lapu attēliem; tajā pašā sējumā iespiesti arī «Mikromegass» un «Krusta karu vēsture». Pilns tulkojums teikumu pa teikumam, nevis pārstāsts. Teksts beidzas ap 1100. gadu, kur beidzas 1752. gada izdevums; viena saplēsta vieta oriģinālā apzīmēta ar «…».

Kas ir iekšā

• sešpadsmit daļas: Voltēra priekšvārds; Ķīna; Indija, Persija, Arābija un islāms; Persija; Muhameds; kalifi; normaņi; dāņi Normandijā; Anglija 9. gadsimtā; Spānija un musulmaņi; musulmaņu panākumi; Konstantinopoles impērija; Rietumu impērija un Itālija; Anglijas iekarošana; Eiropa 10.–11. gadsimtā; Spānija līdz 12. gadsimtam
• pilns tulkojums ar 127 zemsvītras piezīmēm: personas, vietas un notikumi izskaidroti tajā pašā lappusē, un tur, kur Voltērs kļūdījies, vērē mierīgi pateikts, ko vēsturnieki zina šodien
• divpadsmit krāsainas ilustrācijas, katra savas kultūras mākslas manierē — ķīniešu zīda glezna, mogulu un persiešu miniatūras, Bagdādes skola, bizantiešu mozaīka, Bajē tapisērija, itāļu freska (veidotas ar mākslīgā intelekta rīkiem)
• nobeigumā «Komentāri»: katra daļa vienkāršiem vārdiem un ko par to saka mūsdienu vēsturnieki
• priekšvārds: kāpēc Voltērs sāka ar Ķīnu, viņa strīds ar Bosjē un kā šo grāmatu lasīt šodien

Kam tā noderēs

Pasaules vēstures un ideju vēstures lasītājiem; ikvienam, kam interesē Ķīna, Indija un islāma zelta laikmets; apgaismības laikmeta un Voltēra cienītājiem; studentiem un skolotājiem, kas meklē viegli lasāmu pirmavotu; senu grāmatu mīļotājiem.

Vēsturisks avots: Voltērs raksta kā 18. gadsimta apgaismotājs ar sava laika uzskatiem un ironiju, arī par reliģijām; vērēs un komentāros paskaidrots, ko zinām šodien, cieņpilni pret visām ticībām un tautām.