Nirnbergas hronika V. Pēdējie laiki un Pastarā tiesa

Par grāmatu

Nirnbergas hroniku (Liber Chronicarum) Antons Kobergers iespieda Nirnbergā 1493. gada 12. jūlijā, un tā kļuva par vienu no krāšņākajām agrīnās grāmatu iespiešanas laika grāmatām. Tās 1809 kokgriezumus darināja Mihaela Volgemūta un Vilhelma Pleidenvurfa darbnīca, kur tolaik mācījās jaunais Albrehts Dīrers. Šēdels stāsta pasaules vēsturi septiņos laikmetos — un šajā grāmatā raksta par savu laiku: viņš pats redzējis sludinātāju Jāni no Kapistrāno Nirnbergā, mācījies Padujā un slavē jauno grāmatu iespiešanas mākslu.

Par tulkojumu: No 1493. gada latīņu izdevuma tulkojusi BlusaBooks ar mākslīgā intelekta rīku palīdzību, pēc ar rokām krāsota eksemplāra lapu attēliem. Pilns tulkojums teikumu pa teikumam; kur drukā kāds vārds bija izdzisis, jēga atjaunota pēc konteksta un Šēdela avotiem.

Kas ir iekšā

• astoņas daļas: osmaņu sākums, Kārlis IV un Prāga (pāvesti Aviņonā, 1350. gada jubileja, Melnā nāve, svētā Brigita, Bokačo, Lielās šķelšanās sākums); Vratislava, Lielā šķelšanās un Pizas koncils (ķēniņš Vāclavs un nirnbergiešu vīns, Katrīna no Sjēnas, baltie, Vincents Ferrers, Hrisolors, Tamerlāns, Venēcija un Paduja); Huss, Sigismunds un Konstances koncils (Viklifs un husīti, Jānis XXIII, Mārtiņš V, Hieronīms no Prāgas, Podžo, ķeizariene Barbara); Bāzeles un Florences koncils (Eiženijs IV un Fēlikss V, Alberts II, ūnija ar grieķiem, stāsts par diviem mīlētājiem, dofīns Elzasā, Kosimo Mediči); Frīdrihs III un Konstantinopoles krišana (Nikolajs V, 1450. gada jubileja, kronēšana Romā, Mehmeds II, Jānis no Kapistrāno, Belgradas kauja, Haleja komēta); Pijs II, Matiass un grāmatu iespiešana (Pāvils II, Vācu ordenis un Polija, Matiass Korvīns, Nikolajs Kuzanietis, Besarions, Platina, Šabaca); Siksts IV, Inocents VIII un Granadas krišana (1472. gada komēta, Regiomontāns, Niklashauzenes bundzinieks, Burgundijas hercogs Kārlis, Roda un Otranto, brālis Nikolajs, Enzisheimas meteorīts, Aleksandrs VI, Maksimiliāns); septītais pasaules laikmets (Antikrists, Nāves deja, piecpadsmit zīmes, Pastarā tiesa, kolofons)
• pilns tulkojums, ko var lasīt vienā elpā, ar 477 zemsvītras piezīmēm: katrs svešais vārds izskaidrots tajā lappusē, kur tas parādās pirmo reizi; Šēdela kļūdas atstātas un paskaidrotas
• 33 oriģināli kokgriezumi no 1493. gada izdevuma ar rokām krāsota eksemplāra krāsās: koncili, komētas, krītošais Enzisheimas akmens, Prāgas, Vratislavas, Konstances un Bāzeles panorāmas un pilnas lapas Antikrists, Nāves deja un Pastarā tiesa
• astoņas krāsainas ilustrācijas vēlo 15. gadsimta grāmatu miniatūru manierē katras daļas sākumā (veidotas ar mākslīgā intelekta rīkiem)
• nobeigumā «Komentāri»: katra daļa vienkāršiem vārdiem un ko par to saka vēsture
• priekšvārds

Kam tā noderēs

Vēlo viduslaiku un renesanses vēstures lasītājiem; seno grāmatu, kokgriezumu un agrīnās grāmatu iespiešanas cienītājiem; ikvienam, kam interesē, kā 1493. gada cilvēki redzēja Jana Husa, Konstantinopoles krišanas un pasaules gala laiku.

Par sēriju

Šī ir sērijas piektā grāmata no sešām: sestā pasaules laikmeta beigas — apmēram no 1300. gada līdz 1493. gada pavasarim — un septītais laikmets, pasaules gals un hronikas pirmais kolofons.

Vēsturisks avots: Šēdels raksta kā 15. gadsimta cilvēks, ar sava laika ticību un aizspriedumiem — arī ar viduslaiku melīgajiem apmelojumiem pret jūdiem (ebreju sadedzināšana, Trentas Simons, Šternberga), ko vērēs un komentāros skaidri saucam par meliem.