Bizantiešu sapņu un likteņa orākuls

Par grāmatu

Ko vēstīja tavs sapnis un ko liktenis atbild uz tavu jautājumu? Divas bizantiešu sapņu grāmatas — 232 sapņi — un «Astrampsiha orākuls»: 92 jautājumi par mīlestību, naudu un varu, 1030 atbildes.

Bizantijā sapni neuzskatīja par nejaušu ainu. Tā bija vēsts — zīme, kas jāprot izlasīt, lai zinātu, kas gaida rīt: peļņa vai zaudējums, gods vai kauns, mīlestība vai šķiršanās. Šajā grāmatā ir trīs senas bizantiešu «atslēgas» uz nākotni, pilnībā tulkotas no grieķu valodas.

«Nikefora sapņu grāmata», ko tradīcija piedēvē Konstantinopoles patriarham, dod 131 sapni, katru vienā pantā: aina un tās nozīme grieķu alfabēta secībā — kā kabatas vārdnīca. «Ērgli redzot, zini: tas ir Dieva vēstnesis.» «Turot ābolus, zini: tu būsi kopā ar mīlestību.» «Astrampsiha sapņu grāmata» pievieno vēl 101. Bieži nozīme ir pretēja ainai vai izriet no grieķu vārda skanējuma: sirmgalvis sapnī nes goda dāvanu, jo grieķiski «gerōn» un «geras» skan līdzīgi. Katra šāda vārdu spēle skaidrota vērēs.

Trešā daļa ir vecākā un, iespējams, pati aizraujošākā — orākuls, kas atbild uz tavu jautājumu. Tas sākas ar vēstuli ķēniņam Ptolemajam: ar šo metodi esot valdījis pats Aleksandrs Lielais. Izvēlies vienu no 92 jautājumiem («Vai dabūšu sievu, ko gribu?», «Vai mantošu?», «Vai pacelšos godā?», «Vai svešumā esošais pārnāks?»), nosauc skaitli no viens līdz desmit, un tabula aizved pie vienas no desmit atbildēm vienā no 103 dekādēm. Jautā 55. jautājumu ar skaitli 9, un 42. dekāde atbild: «Tu dabūsi sievu, kuru gribi, un kļūsi bagāts.» Nosauc 10 — un cita dekāde brīdina: «Neņem sievu, ko gribi: tā tev būs labāk.» Mūsu īsais skaidrojums «Kā jautāt orākulam» parāda metodi soli pa solim.

Tulkots pantu pa pantam un atbildi pa atbildei, neko neizlaižot un nemīkstinot. Sapņu grāmatas — pēc Nikolā Rigo grieķu pirmizdevuma (Parīze, 1603), Nikefora teksts salīdzināts ar 15. gadsimta rokrakstu Parīzē (Grec 2494); orākuls — pēc Rūdolfa Herhera pirmizdevuma (Berlīne, 1863). Dažas atbildes, ko Herhers izmeta kā vēlākus papildinājumus, dotas pēc viņa paša norādītajiem rokrakstu lasījumiem un katra atzīmēta vērē. Rokrakstu un iespiedumu attēli nav ievietoti.

Tulkots pantu pa pantam un atbildi pa atbildei, neko neizlaižot un nemīkstinot. Sapņu grāmatas — pēc Nikolā Rigo grieķu pirmizdevuma (Parīze, 1603), Nikefora teksts salīdzināts ar 15. gadsimta rokrakstu Parīzē (Grec 2494); orākuls — pēc Rūdolfa Herhera pirmizdevuma (Berlīne, 1863). Dažas atbildes, ko Herhers izmeta kā vēlākus papildinājumus, dotas pēc viņa paša norādītajiem rokrakstu lasījumiem un katra atzīmēta vērē. Rokrakstu un iespiedumu attēli nav ievietoti.

Kas ir iekšā

• «Nikefora sapņu grāmata»: 131 sapnis pantos grieķu alfabēta secībā.
• «Astrampsiha sapņu grāmata»: 101 sapnis un Svidas ziņa par Astrampsihu.
• «Astrampsiha orākuls»: vēstule ķēniņam Ptolemajam, lūgšana, Mēness dienu tabula, skaitļu tabula, 92 jautājumi un 103 atbilžu dekādes (1030 atbildes).
• «Kā jautāt orākulam»: mūsu skaidrojums soli pa solim ar piemēru.
• Priekšvārds, 80 vēres lappušu apakšā un īsi komentāri par to, ko šīs grāmatas solīja un kas aiz tām slēpjas.
• PDF formāts A5 (148 × 210 mm), 76 lappuses, latviski; lasāms telefonā, planšetē un datorā.

Kam tā noderēs

Sapņu grāmatu un seno sapņu tulkojumu cienītājiem, orākulu, zīlēšanas un zīlēšanas spēļu mīļotājiem, bizantiešu un senās Grieķijas vēstures lasītājiem un ikvienam, kas grib uzdot jautājumu liktenim tā, kā cilvēki to darīja pirms tūkstoš gadiem.

Vēsturisks avots: grāmata dod bizantiešu tekstus un to, ko par tiem zina vēsturnieki. Tā dalās ar senām zināšanām un rezultātu nesola. Orākuls ir senas kultūras liecība, nevis padoms svarīgiem lēmumiem; ko teikts par slimībām, ir viduslaiku priekšstats, nevis medicīnas padoms. E-grāmata (PDF), lejupielādei pēc apmaksas.