Pasaules atklāšana Mēnesī. Vai uz Mēness dzīvo?

Par grāmatu

Vilkinss atbild uz sava laika iebildumiem: kāpēc jauna pasaule nav aplamība, kāpēc debesis var mainīties, kāpēc Mēness ir ciets un tumšs un spīd tikai ar Saules gaismu, kas ir tā plankumi un gaišās daļas, kā izmērīt Mēness kalna augstumu un kāpēc, tāpat kā viņu pasaule ir mūsu Mēness, tā mūsu pasaule ir viņu Mēness. Pēdējā propozīcijā viņš jautā: kas tur varētu dzīvot?

Grāmata iznāca bez autora vārda un ir viena no pirmajām populārzinātniskajām grāmatām angļu valodā. Vilkinss vēlāk kļuva par vienu no Karaliskās biedrības dibinātājiem un Česteras bīskapu. Tajā pašā gadā iznāca arī Frensisa Godvina «Cilvēks Mēnesī» — stāsts blakus Vilkinsa zinātnei.

Par tulkojumu: Tulkojusi BlusaBooks ar mākslīgā intelekta rīku palīdzību, pēc 1638. gada Londonas pirmā izdevuma (trīspadsmit propozīcijas) lapu attēliem. Pilns tulkojums teikumu pa teikumam, nevis pārstāsts. Vilkinsa paša atsauces lapu malās — vērēs.

Kas ir iekšā

• uzruna lasītājam un visas trīspadsmit propozīcijas ar beigu sarakstu
• 1638. gada gravētā titullapa (Kopernika sistēma, Zeme un Mēness, kas «viens otru apgaismo») un sešas paša Vilkinsa shēmas
• astoņas krāsainas ilustrācijas — no Zemes, kas redzama no Mēness, līdz iedomātajiem selenītiem (veidotas ar mākslīgā intelekta rīkiem)
• 364 vēres tajā pašā lappusē: Vilkinsa atsauces, personas, vietas un domas, un kur mūsdienu zinātne domā citādi
• priekšvārds: 24 gadus vecais Vilkinss, Galilejs un Keplers, 1640. gada izdevums ar četrpadsmito propozīciju par ceļojumu uz Mēnesi, grāmatas ietekme
• nobeigumā «Komentāri»: katra propozīcija vienkāršiem vārdiem un ko saka mūsdienu zinātne — Galileja kalni, bazalta «jūras», atmosfēras trūkums, Zemes gaisma uz Mēness, «Apollo» un 382 kg Mēness iežu, ūdens ledus polos, «Artemis»

Kam tā noderēs

Ikvienam, kas skatījies uz Mēnesi un brīnījies; lasītājiem, kam interesē astronomijas vēsture un agrīnie priekšstati par dzīvību citās pasaulēs; pārdomāta dāvana zvaigžņu vērotājam.

Vēsturisks avots: Vilkinss raksta kā 17. gadsimta cilvēks ar sava laika zināšanām, uzskatiem un argumentiem, kas atstāti kā oriģinālā. Vērēs un komentāros paskaidrots, ko zinām šodien.